Kazhes pierakstu burtnīca

LU Akadēmiskā sporta biedrība jeb LUASB būtu uzskatāma par "Akademikum" mantinieci neatkarīgajā Latvijā, tā dibināta 1922. gadā, līdz ar jaunās, visaptverošās organizācijas "Universitātes sports" izveidošanu LUASB iekļauta tajā. Tā aizvadīja divas sezonas Rīgas meistarsacīkšu B grupā, abas sezonas bija vājāko komandu vidū. Sākotnējā iecere bija apvienot tajā labākos sportistus - studentus, taču vismaz futbolā šādu mērķi sasniegt neizdevās, labākajiem futbolistiem izvēloties pārstāvēt spēcīgākas komandas. Draudzības spēlēs gan LUASB sastāvu papildināja studenti, kas oficiālās spēles aizvadīja Rīgas spēcīgāko komandu sastāvā, tādi Latvijas izlasē spēlējuši futbolisti kā Hermanis Saltups, Arvīds Bārda, Rūdolfs Bārda, Pauls Sokolovs, Ādolfs Greble, Kārlis Bone un citi. Interesanti, ka Bone, atšķirībā no pārējiem, dažas reizes LUASB sastāvā piedalījās meistarsacīkšu spēlēs, un par to komanda saņēma tehniskos zaudējumus.

Debijas sezonas Rīgas meistarsacīkšu B klasē LUASB komandai nebija sevišķi sekmīga - tā piedzīvoja vairākas smagas sagrāves (0:4 un 1:4 pret ASK, 0:9 pret Makkabi, tiesa, bija arī viena graujoša uzvara - ar 6:1 pārspēta LNJS komanda. Turnīrā bija paredzēta sešu komandu dalība, taču faktiski piedalījās vien četras, studentiem ar LNJS dalot 3.-4. vietu.

1924. gada Rīgas meistarsacīkšu B klasē patiesībā LUASB bija viena no spēcīgākajām komandām, lai arī turnīra tabula sezonas beigās liecināja par pretējo, studentiem ieņemot sesto vietu septiņu komandu konkurencē. Taču jāņem vērā, ka pārkāptu formalitāšu dēļ studentiem piesprieda zaudējumus vienā uzvarētā un divās neizšķirti nospēlētās spēlēs, kas deva punktus konkurentēm un atņēma LUASB komandai. Šādos apstākļos studentu komandai nācās sacensties ar "Marsa" komandu, lai izvairītos no pēdējās vietas B klasē un potenciālas izkrišanas uz C klasi (reāli gan pārejas starp līgām nenotika sevišķi pārskatāmi, līdz ar to garantēt izkrišanu arī nevarēja), un šajā spēlē studenti apliecināja, ka viņi bija daudz nopietnāka kalibra komanda par savu pretinieci, un uzvarēja ar rezultātu 6:0. Spēku samēru starp LUASB un augstākās jeb A klases komandām gan apliecināja spēle Rīgas kausā pret "Kaiserwald", kur studenti piedzīvoja sagrāvi ar 0:8.

Sākot ar 1925. gadu Akadēmiskā sporta bierībai pastāvīgas futbola komandas nebija, laiku pa laikam uzstājās studentu izlase un vai Latvijas Universitātes sastādītā komanda, bet dalība meistarsacīkstēs izpalika. Piemēram, 1925. gada 29. septembrī bija sacensība starp Rīgas sastādīto un Universitātes komandu, kuru pārstāvēja sekojoši futbolisti: Skuja, Strupe, Bandons, Osis, Bone, Sokolovs, Sauka, Bormanis, R. Bārda, J. Skuja, Rēcis. Vairāki no viņiem ikdienā spēlēja Rīgas meistarsacīkšu A grupas komandās.

Līdzās aktīvajaiem futbolistiem nozīmīga persona LUASB organizācijas ietvaros bija futbola sekcijas vadītājs Arvīds Zirnis (1897-1982), kas darbojās arī Rīgas apgabala futbola savienības valdē, pildīja futbola tiesneša pienākumus, un ārpus futbola bija arī Latvijas Ziemas sporta savienības ledushokeja sekcijas vadītājs, plašāk viņš zināms tieši kā hokeja organizators.

Atbilstoši LU laikraksta "Students" publikācijai 1924. gada 17. oktobrī, LUASB nopietna problēma bija tās atpazīstamības trūkums pašā studentu vidē, kas varētu būt veicinājis to, ka šī organizācija tā arī nespēja sasniegt lielus panākumus sportā:

Plašākām studentu masām L.U.A.S.B. darbība tomēr nav pazīstama. Nekādu demonstrējumu nav bijis Nav arī noteiktības par darbības virzienu.

Līdzās sportistiem, kas spēlēja LUASB komandā, noteikti jāpiemin arī viens sabiedriskais darbinieks: Rīgas ostas ārsts dr. Emīls Elsbergs (1893-1936), viens no brīvvalsts laika aktīvajiem sporta darbiniekiem, divdesmitajos gados viņš kā LUASB pārstāvis ietilpa Rīgas apgabala futbola savienības tiesnešu kolēģijā, viņš bija arī Latvijas vieglatlētu pārstāvis 1924. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē.